Students var noskatīties visus jūsu kursa video un tomēr nespēt izmantot apgūto. Augsts pabeigšanas rādītājs var būt daudzsološs, taču tas nepierāda, ka students spēj atcerēties informāciju, risināt problēmas un patstāvīgi pielietot prasmi. Pasīva mācīšanās notiek, kad studenti saņem informāciju no avota, bet ar to gandrīz neko nedara.
Vienkāršs risinājums ir iekļaut praksi kursa struktūrā. Pēc katras nodaļas studentiem jābūt iespējai apstāties un pārdomāt, atbildēt, izpētīt, pārbaudīt vai kaut ko paveikt.
Nav nepieciešams katru nodaļu pārvērst apjomīgā uzdevumā. Der arī nelieli testi, pārdomu jautājumi, vingrinājumi, gadījumu izpēte un citi praktiski uzdevumi. Šajā rakstā aplūkots, kā studenti kļūst par pasīviem mācību dalībniekiem un kā jūs varat pārveidot savu kursu.
Kā saprast, ka jūsu kursā ir pasīvas mācīšanās problēma
Pat citādi izcils kurss var nesniegt reālus mācību rezultātus. Augsts video noskatīšanās rādītājs, biežas pieteikšanās un ilgs laiks platformā nozīmē, ka studenti ir apmeklējuši nodarbības. Tomēr tas nenozīmē, ka viņi spēj kursā apgūto reāli izmantot.
Pievērsiet uzmanību, ja studenti, šķiet, patērē saturu, to nepraktizējot. Šādas uzvedības piemērs ir augsta iesaiste video skatīšanā, bet vāja uzdevumu izpilde. Students izskata pāris nodarbības, taču motivācijas trūkuma dēļ izlaiž vingrinājumu daļu. Turklāt viņam ir grūti patstāvīgi izskaidrot ideju vai pielietot to jaunā situācijā.
Zema studentu līdzdalība arī var liecināt par nepietiekamu motivāciju iesaistīties. Komentāru trūkums diskusiju jautājumiem, nepabeigti projekti un reti uzdoti jautājumi var norādīt, ka kurss nesniedz studentiem pietiekamus stimulus.
Jāņem vērā arī tas, kas notiek pēc kursa pabeigšanas. Ja students pabeidz kursu, bet bez pasniedzēja palīdzības neko nespēj izdarīt patstāvīgi, viņš nav apguvis nekādas prasmes.
Tā vietā, lai paļautos uz pabeigšanas rādītāju, salīdziniet satura patēriņu ar praksi. Sekojiet, kā studenti mēģina pildīt vingrinājumus, iesniegt uzdevumus, atbildēt uz atcerēšanās jautājumiem un pielietot zināšanas reālās situācijās.
Kāpēc studenti skatās, nevis praktizējas
Lielākajai daļai studentu praktizēšanās šķiet mazāk pievilcīga nekā skatīšanās. Video prasa skatītāja uzmanību, bet prakse nozīmē atcerēties iepriekš apgūto, pieņemt lēmumus un riskēt kļūdīties. Ja studentam ir iespēja skatīties tālāk, visticamāk, viņš izvēlēsies to, nevis rīcību.
Problēmu var veicināt arī jūsu kursa struktūra. Piemēram, garās nodarbībās var tikt sniegts pārāk daudz informācijas, pirms studentiem ir iespēja ar to strādāt. Ja vingrinājumi ir izvietoti moduļa beigās, tie var šķist nesaistīti ar nodarbību, kurā prasme tika ieviesta. Apjomīgi uzdevumi var būt vēl viens šķērslis, it īpaši, ja studenti nesaprot, ar ko sākt.
Studenti var izlaist praksi arī tad, ja uzdevumi šķiet neobligāti. Ja uzreiz pēc vingrinājuma atvēršanas var noklikšķināt uz "Tālāk", ir skaidrs, ka vingrinājums viņiem nav svarīgs. Situāciju pasliktina novēlota vai nekvalitatīva atgriezeniskā saite. Studenti var apjukt, ja nav pārliecināti par uzdevuma izpildi, un zaudēt motivāciju, pirms saņem atbildi.
Visbeidzot, lomu var spēlēt bailes. Daži jūsu studenti var negribēt pildīt uzdevumus, baidoties no vērtējuma. Kursi, kuros visi uzdevumi tiek uzskatīti par pārbaudījumiem, attur no eksperimentēšanas.
Pasīvu uzvedību var viegli novērst, mainot mācību procesu. Palīdzēs īsas nodarbības, prakse tuvu saistītajiem jēdzieniem, sarežģītu uzdevumu sadalīšana mazākos un tūlītēja atgriezeniskā saite.
Pārvērtiet katru nodarbību darbībā
Vienkāršākais veids, kā cīnīties ar pasīvu mācīšanos, ir piedāvāt kaut ko praktisku pēc katras nodarbības. Aktivitātei jābūt pietiekami īsai, lai to varētu paveikt, kamēr zināšanas vēl ir svaigas.
Lūk, vienkārša veiksmīgas mācīšanās recepte: Mācies → Praktizē → Pārbaudi → Atkārto.
Vispirms sniedziet kodolīgu tēmas skaidrojumu. Lūdziet studentiem pielietot apgūto īsā praktiskā vingrinājumā. Pēc tam ļaujiet viņiem pārbaudīt, vai rezultāts ir pareizs, izmantojot atgriezenisko saiti, piemēru vai parauga atbildi. Tagad studenti ir gatavi nākamajai nodarbībai.
Noderīgas aktivitātes:
-
Uzrakstīt īsu atbildi uz jautājumu;
-
Pabeigt vienu lielāka projekta posmu;
-
Pielietot teorētisku modeli reālam gadījumam;
-
Aizpildīt darba lapu/veidni;
-
Pieņemt lēmumu īsā scenārijā.
Neatlieciet visu praksi līdz moduļa beigām. Procesa detaļas aizmirsīsies, un zudīs temps.
Piemēram, pieņemsim, ka jums ir nodarbība par to, kā rakstīt efektīvas e-pasta tēmas rindas. Pasīvajā versijā tā varētu sastāvēt no desmit minūšu video noskatīšanās un pāriešanas uz nākamo nodarbību. Aktīva nodarbība beigtos ar trim neefektīvām tēmas rindām, kuras jāuzlabo. Pēc saviem mēģinājumu iesniegšanas studentiem jāredz parauga atbildes ar skaidrojumiem.
Uzdevumam nav jābūt apjomīgam. Piecas minūtes pielietošanas var būt daudz noderīgākas nekā piecpadsmit papildu minūtes skaidrojuma.
Pēc katras nodarbības pārskatiet to un uzdodiet sev jautājumu: ko studentam tagad būtu jāprot izdarīt? Izveidojiet uzdevumu ap to. Laika gaitā teorētiskā satura patēriņš pārtaps praktiskās prasmēs.
Izmantojiet atcerēšanās praksi, nevis atkārtotu skatīšanos
Nodarbības noskatīšanās otrreiz padara saturu pazīstamu, bet ne obligāti iegaumētu. Studenti iegūst daudz vairāk, mēģinot atcerēties informāciju, pirms ieskatās atbildē.
Šo mācīšanās paņēmienu sauc par atcerēšanās praksi. Tā ir visefektīvākā, ja to veic regulāri un bez liela spiediena.
Atcerēšanās prakses paņēmieni var ietvert:
-
Īsus testus pēc lekcijas
-
Zibkartītes ar galvenajām definīcijām vai soļiem
-
Lūgumus izskaidrot jēdzienu saviem vārdiem
-
Īsus gadījumu pētījumus, kuros jāizdara izvēle
-
Atbildes paredzēšanu pirms pareizā risinājuma parādīšanas
Mērķis nav sodīt studentus par kļūdām, bet gan mudināt viņus izmantot iegūtās zināšanas.
Piemēram, pēc nodarbības par klientu personām studentiem tiek lūgts nosaukt trīs mērķa klienta raksturīgās iezīmes, neizmantojot nekādas piezīmes. Pēc tam parādiet parauga atbildi, lai studenti redzētu, ko viņi palaida garām, un atkārtotu šo lekcijas daļu.
Testiem jāpalīdz mācību procesā, nevis jāpārbauda izglītojamo prasmes. Paskaidrojiet, kāpēc konkrētas atbildes ir pareizas vai nepareizas. Dodiet iespēju testu kārtot atkārtoti. Nekoncentrējieties tikai uz informāciju, kas tiks izmantota vēlāk.
Vēl viens veids, kā ieviest atsaukšanas praksi, ir lūgt izglītojamajiem atsaukt atmiņā informāciju pirms nākamās nodarbības. Pietiek ar divām minūtēm, kas veltītas iepriekšējo zināšanu atkārtošanai, pirms pāriet pie jauniem jēdzieniem.
Labāk mudināt studentus sniegt atbildi, pirms viņi vēlreiz noskatās nodarbību. Šeit svarīgs ir pats atcerēšanās process.
Padariet praksi viegli uzsākamu
Studenti labprātāk iesaistīsies aktivitātēs, ja pirmais solis ir skaidrs un viegli izpildāms. Sarežģīts, neskaidrs uzdevums var atturēt studentus no jebkādas darbības, pat ja viņi saprot nodarbību.
Lai novērstu šos šķēršļus praksei, nodrošiniet katrai aktivitātei vieglu sākumu. Paskaidrojiet, kā uzdevums tiek veikts, parādiet studentiem gala rezultāta vizuālu piemēru un norādiet, cik ilgu laiku uzdevumam vajadzētu aizņemt.
Ir arī veidi, kā padarīt aktivitātes studentiem pieejamākas:
-
Sadaliet sarežģītus uzdevumus vairākos posmos
-
Izmantojiet veidnes, kontrolsarakstus un piemērus
-
Lūdziet studentiem pabeigt vienu posmu, pirms pāriet pie nākamā
-
Pirmos vingrinājumus veidojiet īsus
-
Palieliniet grūtības pakāpi ar katru nākamo aktivitāti
Piemēram, tā vietā, lai teiktu studentiem, ka viņiem jāizveido pilna mārketinga stratēģija, labāk likt viņiem veikt nelielus piecu minūšu vingrinājumus: vispirms definēt mērķauditoriju, tad izvēlēties mārketinga kanālu, pēc tam uzrakstīt mārketinga vēstījumu un visbeidzot noteikt mērķi. Beigās studenti būs izpildījuši visus šos soļus un izveidojuši savu mārketinga stratēģiju.
Tādējādi studenti uzdevuma sākumā saskaras ar mazāk šķēršļiem un viņiem ir vairāk iespēju trenēt prasmes atsevišķi. Necentieties katru vingrinājumu padarīt studentam par sarežģītu projektu. Vēlāk, kad viņi jutīsies pārliecinātāki, iepazīstiniet viņus ar sarežģītākiem uzdevumiem.
Iekļaujiet ātru atgriezenisko saiti mācību procesā
Prakse ir visefektīvākā, ja izglītojamie zina, vai rīkojas pareizi. Novēlota atgriezeniskā saite nozīmē, ka izglītojamais turpinās atkārtot savu kļūdu vai pat zaudēs motivāciju mācīties, līdz brīdim, kad sapratīs, kas bija nepareizi.
Nav nepieciešams personīgi vērtēt visus vingrinājumus. Ne visiem uzdevumiem nepieciešams vienāda veida atgriezeniskā saite.
Dažas efektīvas metodes:
-
Automātiska testu atgriezeniskā saite
-
Īsi atbilžu skaidrojumi
-
Parauga atbilde vai piemērs, kā jautājums tiek atrisināts
-
Pašnovērtējuma kontrolsaraksts
-
Savstarpējā vērtēšana
-
Pasniedzēja komentāri par lielākiem uzdevumiem
Izmantojiet dažāda veida atgriezenisko saiti atkarībā no uzdevuma sarežģītības un nozīmīguma. Ātram zināšanu testam var pietikt ar automātisku skaidrojumu, savukārt noslēguma uzdevumam noderēs personalizēta atgriezeniskā saite, jo izglītojamajiem nepieciešams atbalsts lēmumu pieņemšanā, ja nav vienas noteiktas pareizās atbildes.
Lielās grupās apvienojiet mērogojamas metodes. Pirms iesniegšanas varat nodrošināt parauga atbildi, kontrolsarakstu un īsus pašnovērtējuma kritērijus.
Labai atgriezeniskajai saitei jāvirza izglītojamais uz nākamo soli. Nerakstiet “nepareizi” vai “nav pareizi”. Piemēram, ja izglītojamais izvēlējās nepareizu atbildi, sniedziet skaidrojumu un atsaucieties uz ar šo problēmu saistīto jēdzienu.
Centieties sniegt atgriezenisko saiti pēc iespējas tuvāk uzdevumam. Izglītojamajam jāspēj praktizēties, pārbaudīt, izlabot kļūdu un virzīties tālāk, negaidot, kamēr beigsies visa nodarbība.
Izmantojiet atbildību un sociālo mācīšanos
Izglītojamie mēdz strādāt cītīgāk, ja zina, ka citi redzēs viņu pūles. Atbildības rīki mudinās izglītojamos izpildīt uzdevumu, nevis vienkārši pāriet pie nākamā video.
Sociālo praksi var iekļaut, piemēram, šādos veidos:
-
Iknedēļas izaicinājumi
-
Ātri novērtējumi
-
Diskusijas starp kursabiedriem
-
Mācību grupas
-
Kopīgas projektu telpas
-
Atbildības partneri
Katram uzdevumam jābūt saistītam ar mācību mērķi. Piemēram, pēc lekcijas par publiskās runas prasmēm lūdziet izglītojamajiem sagatavot vienas minūtes ievadu un iesniegt to grupai. Kursabiedri sniegs atgriezenisko saiti, balstoties uz diviem lekcijā minētiem kritērijiem.
Neveidojiet diskusiju forumus bez acīmredzama iemesla. Tukša diskusiju telpa neveicina mācību procesu. Izglītojamajiem, lai piedalītos, nepieciešami rosinājumi, termiņi un motivācija.
Atbildību var ieviest, neveidojot kopienas. Varat lūgt studentiem iesniegt iknedēļas progresa piezīmes, dalīties ar vienu paveiktu uzdevumu ar partneri vai publicēt sava darba ekrānuzņēmumu.
Galvenā ideja ir motivēt studentus strādāt regulāri un demonstrēt savus rezultātus. Socializācija darbojas labi, ja tā palīdz studentiem pielietot nodarbībā apgūto, saņemt vērtīgu atgriezenisko saiti un turpināt mācīties.
Mēriet praksi, ne tikai satura patēriņu
Ja mērāt tikai skatījumus un kursa pabeigšanu, varat nepamanīt acīmredzamākos mācīšanās rādītājus. Iekļaujiet tos rādītājus, kas parāda, vai lietotāji izmanto sniegto informāciju.
Daži noderīgi rādītāji:
-
Vingrinājumu izpilde
-
Testu mēģinājumi
-
Iesniegtie uzdevumi
-
Pabeigtie projekti
-
Dalība diskusijās
-
Vairāki mēģinājumi
-
Pamešanas punkti pirms aktivitātēm
Šī statistika ļaus pamanīt kursa nepilnības. Piemēram, ja daudzi lietotāji noskatās nodarbību, bet izlaiž atbilstošo vingrinājumu, uzdevums var būt pārāk garš, pārāk sarežģīts vai vienkārši nepietiekami skaidrs. Vairāki testa mēģinājumi ar pakāpenisku uzlabojumu liecina par vērtīgu studentu praksi.
Meklējiet likumsakarības, nevis koncentrējieties uz vienu skaitli. Ja kāda uzdevuma izpildes rādītājs ir zems, tas nozīmē, ka norādījumi ir slikti. Ja praksē trūkst visā modulī, tas liecina, ka lietotāji var turpināt bez tās.
Izmantojiet šos rādītājus, lai optimizētu mācību procesu. Saīsiniet uzdevumus, pārskatiet norādījumus, pievienojiet piemērus vai novietojiet praksi tuvāk nodarbībai.
Vienkāršs plāns, kā padarīt kursu aktīvāku
Jums nav jāpārveido viss kurss. Sāciet ar vienu nodarbību un atrodiet brīdi, kad studenti pārtrauks skatīties saturu un kaut ko darīs ar apgūto.
Sekojiet šim sarakstam:
-
Analizējiet nodarbību un nosakiet, kādu prasmi studenti attīstīs.
-
Ieviesiet vienu aktivitāti, kurā tiek izmantota šī prasme.
-
Izslēdziet vingrinājumus, kas aptver to pašu jēdzienu, bet nesniedz papildu vērtību.
-
Nodrošiniet studentiem atgriezenisko saiti, paraugatbildes vai kādu pašnovērtējuma iespēju.
-
Pārbaudiet, vai studenti veic aktivitāti.
-
Pamaniet, vai studenti pamet vingrinājumu, izlaiž to vai ar to saskaras ar grūtībām.
-
Pielāgojiet aktivitāti, balstoties uz saviem novērojumiem.
Dariet to pašu ar visām pārējām nodarbībām. Nelielas izmaiņas ir nozīmīgas. Kad studenti atsauc atmiņā informāciju, pieņem lēmumus, risina uzdevumus un kaut ko rada, viņi palielina prasmju attīstīšanai veltīto laiku un samazina satura patēriņa laiku.
