Tiešsaistes mācīšanās psiholoģija: kā noturēt studentu interesi arī pēc pirmās nodarbības

Tiešsaistes mācīšanās psiholoģija: kā noturēt studentu interesi arī pēc pirmās nodarbības!

Kwiga logo
by Liubomyr Sirskyi
Copywriter at Kwiga

Daudzas tiešsaistes nodarbības ļoti agri zaudē savu auditoriju. Bieži vien tas notiek jau pēc pirmās nodarbības, dažkārt pat pirms tās beigām. Taču tas nav saistīts ar slinkumu vai motivācijas trūkumu no audzēkņu puses. Tas notiek tāpēc, ka mācību process nesakrīt ar to, kādam mācīšanās stilam dod priekšroku smadzenes.

Zemāk ir minēti daži galvenie iemesli, kāpēc studenti pārtrauc mācības:

  • Nav skaidra ieguvuma pēc pirmās nodarbības

  • Informācijas pārslodze

  • Liela piepūle ar zemu sākotnējo atdevi

  • Sīkas lietojamības problēmas, kas traucē plūsmu

  • Cilvēciskuma sajūtas trūkums

Pirmais solis ceļā uz šo motivāciju izpratni ir izprast to iemeslus. Noturība sākas nevis ar atgādinājumiem un spiedienu, bet ar motivācijas un emociju realitātes izpratni.

Uz ko patiesībā balstās motivācija

Tiešsaistes kursi bieži izmanto uz atlīdzību balstītas motivācijas metodes, lai iesaistītu studentus. Tās var būt nozīmītes, sertifikāti, atlaides vai termiņi. Tas darbojas kā palīglīdzeklis, taču vienatnē tas nebūs efektīvs. Lai noturētu studentu pēc pirmās nodarbības, ir jāsaprot, kas virza motivāciju.

Psiholoģija rāda, ka pastāv divu veidu motivācija: ārējā un iekšējā.

Ārējo motivāciju, savukārt, virza ārējas balvas vai spiediens. Piemēri ir atzīmes, nauda, bailes no neveiksmes vai atzinība. Šīs metodes veicina mācīšanos, taču tās reti palīdz noturībai. Tiklīdz tās šķiet tālas vai izzūd, mācīšanās motivācija samazinās.

Iekšējā motivācija rodas no iekšienes. Tā attīstās, atrodot jēgu, iespējamību un nozīmīgumu mācību procesā. Tā ir motivācija, kas liks audzēkņiem atgriezties pašiem no sevis.

Pašreizējie pētījumi rāda, ka iekšējo motivāciju virza trīs pamatvajadzības: autonomija, kompetence un piederības sajūta.

Autonomija ir saistīta ar kontroles sajūtu. Tiešsaistes studenti vēlas piedzīvot mācīšanos kā izvēli, nevis piespiešanu. Elastīga kursa uztvere kā iespēja vai izvēle rada cieņas sajūtu un līdz ar to palielina apņemšanos.

Kompetence ir sajūta, ka esi spējīgs. Studenti paliek iesaistīti, kad sāk redzēt progresu. Ja viss ir pārāk grūti, viņi sāk domāt, ka ir stulbi. Ja viss ir pārāk viegli, viņi sāk domāt, ka viņiem ir garlaicīgi. Labākās nodarbības rada mazus uzvaras mirkļus.

Piederības sajūta ietver saikni ar citiem cilvēkiem. Mācīšanās ir sociāls process, pat tiešsaistē. Studentiem ir jāzina, ka viņus pamana. To var panākt ar pasniedzēja toni, komentāriem, kopienām vai kopīgām grūtībām. Kad studenti jūtas pilnīgi vieni, motivācija samazinās.

E-mācību sistēmas bieži vien neapzināti pārkāpj šīs trīs vajadzības. Stingrs grafiks samazina autonomiju. Iepakota mācību viela samazina kompetences sajūtu. Nesazinošas sistēmas samazina piederības sajūtu. Noturības rādītājus var uzlabot, ja tiešsaistes kursi apzināti saglabā visas trīs.

Uzmanība, atmiņa un kognitīvā slodze

E-mācībām jābalstās izpratnē par smadzeņu darbību. Uzmanībai un atmiņai ir ierobežojumi. Mācību uzdevums, kas vienlaikus prasa pārāk daudz, palēnina mācīšanos vai pat to aptur.

Smadzenes noteiktā brīdī spēj apstrādāt ierobežotu informācijas daudzumu. Ja datu ir pārāk daudz, kā tas ir pārlieku blīvā vai nesakārtotā lekcijā, studentiem rodas stresa pilna vide. Lai gan viņi to ir noskatījušies, viņiem būs grūti kaut ko atcerēties.

Tiešsaistes studenti saskaras ar papildu slogu, jo mācās patstāvīgi. Nav skolotāja, kurš varētu paātrināt tempu vai izskaidrot nesaprotamus punktus. Kad mācīšanās ir grūta, studenti bieži vaino sevi.

Nodarbības ilgums ir svarīgs, taču tikpat svarīga ir struktūra. Nodarbība ar mērķiem, loģiku un fokusu prasa mazāku kognitīvo apstrādi. Audzēkņi spēj ilgāk koncentrēties, ja saprot, kam pievērst uzmanību.

Atmiņa uzlabojas, tiklīdz informācija kļūst noderīga. Abstraktas teorijas ir grūtāk noturēt atmiņā. Piemēri un vienkārši pielietojumi palīdz iegaumēt jaunus jēdzienus. Arī pārmērīgs izvēļu skaits izsmeļ enerģiju. Visi šie lēmumi par to, ko skatīties tālāk vai ko darīt, noved pie lēmumu noguruma.

Lai samazinātu kognitīvo slodzi:

  • Uzsveriet vienu galveno jēdzienu katrā nodarbībā

  • Nodarbības sākumā skaidri formulējiet mērķus

  • Lietojiet vienkāršus vārdus

  • Sniedziet piemērus pirms teorijas

  • Skaidri norādiet nākamo soli

Laba tiešsaistes mācīšanās ir saistoša, nevis apgrūtinoša. Studenti, kuriem pēc nodarbības ir palikusi enerģija, visticamāk atgriezīsies.

Pirmās stundas izveide, lai nopelnītu otro

Pirmā tiešsaistes kursa stunda nosaka, vai studenti paliks. Tieši šeit cerības satiekas ar realitāti. Ja tā ir lēna, neskaidra un neiesaistoša, motivācija ātri izzudīs.

Pirmās stundas galvenais mērķis nav mācīt. Tas ir parādīt vērtību. Studenti vēlas pierādījumu, ka kurss viņiem būs noderīgs. Tas ir jāpierāda ar darbībām, nevis vārdiem.

Ātri ieguvumi sākumā ir ļoti svarīgi. Ātrs ieguvums ir neliels panākums, kas uzreiz rada atšķirību. Tas parāda, ka progress notiks, palielina pārliecību un palīdz kliedēt šaubas. Dažkārt pietiek ar pavisam vienkāršu uzdevumu.

Skaidrība ir būtiska. Studentiem ir jāsaprot, ko viņi iegūs, kas sekos tālāk un kas viņiem būs jādara. Neskaidrība rada stresu. Skaidrība rada drošības sajūtu.

Šeit svarīga loma ir impulsam. Gari video, smagas teorijas un sarežģīti scenāriji noved pie impulsa zuduma. Nelieli posmi, vienkāršas aktivitātes un plūstošas pārejas uzturēs interesi.

Pirmajā stundā jāiekļauj arī reālistiska gaidu noteikšana. Pārspīlēti solījumi pārdošanā neizbēgami novedīs pie vilšanās. Godīgs ietvars veido uzticamību. Audzēkņi būs gatavāki iesaistīties, ja skaidri sapratīs vērtību un izmaksas.

Ieradumu cikli, kas liek audzēkņiem atgriezties

Motivācija mudina studentu sākt mācīties. Ieradumi ir tas, kas uztur mācīšanos. Studenti neatgriezīsies katru reizi motivācijas dēļ. Viņi atgriezīsies, jo mācīšanās kļūs par ieradumu.

Ieradumiem ir vienkāršs cikls: signāls, rutīna, balva. Tiešsaistes kursi, kas ietver šos trīs soļus, padara noturību vieglāku.

  • Signāls ir ierosinātājs, kas atgādina studentam par to, kas viņam jāmācās. Tas var būt paziņojums, noteikts dienas laiks vai nākamais solis nodarbības beigās. Bez tā mācīšanās sacentīsies ar visu pārējo dzīvē notiekošo.

  • Rutīna pati par sevi, un līdz ar to arī mācīšanās, kļūst vieglāka, jo tā kļūst pazīstamāka. Šiem cikliem vismaz jābūt pārvaldāmiem. Students, kurš piedzīvo mainīgu, bet intensīvu mācīšanos, būs mazāk motivēts.

  • Atlīdzība noslēdz ciklu. Tai nav obligāti jābūt balvai. Pietiek ar progresa, izpratnes vai pārliecības sajūtu. Progresa josla, atzīme vai novērojums var radīt pabeigtības sajūtu.

Sērijas (streaks) var būt noderīgas, taču tikai tad, ja tās izmanto pārdomāti. Tās vislabāk darbojas kā konsekvences veicinātājs, nevis kā nožēlas avots. Vienas dienas izlaišanai nevajadzētu būt lielai problēmai.

Psiholoģiskā drošība un sociālā piederība

Mācīšanās ir visefektīvākā drošā vidē. Psiholoģiski droša mācību vide nodrošina, ka audzēkņi var uzdot jautājumus, kļūdīties un mācīties savā tempā. Tiešsaistes mācības šajā ziņā bieži cieš, jo nespēj to nodrošināt.

Studenti baidās izskatīties lēni vai nezinīgi. Platformas ar nepilnībām vai sacensības elementiem šīs sajūtas pastiprina. Rezultātā studenti nevēlas iesaistīties un var pamest kursus pavisam.

Tomēr piederības sajūta sniedz lielu ieguvumu. Studenti paliek iesaistīti, ja jūt, ka mācās kopā ar citiem. Tas neprasa nepārtrauktu mijiedarbību — pietiek pat ar nelielu cilvēcības klātbūtni.

Ļoti svarīga ir arī pasniedzēja klātbūtne. Silts tonis vai īsi saziņas ziņojumi ļauj studentiem just, ka viņi strādā ar dzīvu pasniedzēju.

Vienaudžu mijiedarbība arī palīdz noturībai, taču tai jābūt drošai. Diskusijas bez skaidriem noteikumiem dažiem var šķist biedējošas. Vadītas diskusijas un brīvprātīga dalība padara vidi pieejamāku.

Psiholoģiskās drošības uzlabošanas metodes:

  • Normalizēt kļūdas kā mācību procesa daļu

  • Lietot iekļaujošu un atbalstošu valodu

  • Iekļaut izvēles iespējas iesaistei

  • Skaidri noteikt kopienas vadlīnijas

  • Regulāri demonstrēt pasniedzēja klātbūtni

Drošības un atzinības sajūta padara mācīšanos mazāk trauslu. Piederības sajūta pārvērš individuālu darbību kopīgā procesā. Un kopīgus procesus ir vieglāk uzturēt.

Atgriezeniskā saite, kas veicina progresu

Atgriezeniskā saite ir ārkārtīgi spēcīgs motivators. Bez tās rodas neskaidrība par progresu. Neskaidrība motivāciju izsmeļ ātrāk nekā izaicinājumi.

Laba atgriezeniskā saite atbild uz trim jautājumiem:

     

  1. Vai es eju pareizajā virzienā?

  2. Ko man vajadzētu uzlabot?

  3. Ko man darīt tālāk?

Ja uz šiem trim jautājumiem nav atbilžu, audzēkņi vilcinās turpināt mācīšanos.

Svarīgs ir arī ātrums. Atgriezeniskajai saitei jāsasaista piepūle ar rezultātu. Pārāk vēla atgriezeniskā saite nerada emocionālu ietekmi. Pat ļoti īsi signāli, piemēram, tūlītēja atzīme, ir noderīgi.

“Labi padarīts” ir patīkami, taču tas nesniedz virzienu. Lai veidotu pārliecību un kompetenci, nepieciešama ļoti konkrēta un tieša atgriezeniskā saite. Tā palīdz audzēkņiem saprast, ka viņi var uzlaboties.

Progresa redzēšana palīdz arī mazināt frustrāciju. Mācību laikā bieži rodas plato fāzes, kuras studenti uztver kā neveiksmi. Progresa rādītāji, atskaites punkti un refleksijas palīdz šīs fāzes uztvert kā procesa daļu.

Praktisks noturības rīku komplekts

Psiholoģija kļūst nozīmīga tikai tad, kad tā tiek pārvērsta praksē. Zemāk ir pamata rīku kopums, ko var izmantot lielākajā daļā tiešsaistes kursu, nesākot visu no jauna.

Pamatprincipi, kas jāņem vērā

Iesaistīšanās pieaug, ja mācīšanos ir viegli saskatīt, saprast un ar to saistīties. Studenti paliek, ja redz progresu, jūtas droši un zina, kas notiks tālāk. Tos aizdzen sarežģītība, spiediens un klusums.

Noturības kontrolsaraksts kursu veidotājiem un pasniedzējiem

Šeit ir saraksts kursa izvērtēšanai:

  • Vai pirmās nodarbības rezultāts ir skaidrs un noderīgs?

  • Vai audzēkņi stundas laikā spēj izskaidrot, ko ir iemācījušies?

  • Vai katra nodarbība ir veltīta vienai tēmai?

  • Vai studenti skaidri zina, kas jādara tālāk?

  • Vai progress ir redzams un viegli saprotams?

  • Vai kursu vada dzīvs pasniedzējs?

  • Vai kļūdas tiek uzskatītas par normālām un sagaidāmām?

  • Vai atgriezeniskā saite ir ātra un konkrēta?

Ja uz vairākiem jautājumiem atbilde ir “nē”, visticamāk notiek audzēkņu atbirums.

Augstas ietekmes labojumi, ko ieviest agrīni

Ja trūkst resursu vai laika, sāciet ar:

1. Uzlabojiet pirmo stundu

Iekļaujiet ātru ieguvumu. Izņemiet garus ievadus. Parādiet vērtību uzreiz.

2. Samaziniet nodarbību slodzi

Sadaliet garas nodarbības mazākos posmos ar skaidru mērķi.

3. Definējiet ceļu uz priekšu

Katru nodarbību noslēdziet ar vienu skaidru darbību.

4. Skaidri parādiet progresu

Vienkārši rādītāji, atskaites punkti vai kopsavilkumi.

5. Palieliniet cilvēcisko klātbūtni

Iekļaujiet īsus ziņojumus, piemērus vai pat atgriezenisko saiti, kas skan personiski.

Tiešsaistes mācīšanās būtība ir mazināt spēkus, kas pretojas motivācijai. Ja mācību vide ņem vērā to, kā cilvēki domā, jūt un veido ieradumus, studenti nav jāpierunā palikt — viņi paši gribēs atgriezties.